“Pļaušanas servisa” ietvaros šogad dati par zāles attīstību un kvalitāti tiek apkopoti visos Latvijas novados: Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Lietus, kas 14.un 15. maijā gāja pāri lielākajai daļai Latvijas deva zālājiem mitrumu un siltums, kas nāca pagājušajā nedēļā, nodrošināja īpaši labvēlīgus apstākļus zāles augšanai Kurzemē, Zemgalē un arī Latgalē. Vidzemē (Valmieras pusē) zālāji cieš no sausuma.
Labu ražu iegūšana dārzeņu audzēšanā nav iedomājama bez sekmīgas nezāļu apkarošanas. Nezāles ir viens no būtiskākajiem dārzeņu ražas, kā arī ražas kvalitātes samazinātājiem. Izšķir nezāļu profilaktiskos un tiešos apkarošanas pasākumus.
Profilaktiskie apkarošanas pasākumi
Kopumā 135 LLKC konsultanti visos Latvijas novados nodarbināti, sniedzot konsultācijas un praktisku palīdzību lauksaimniekiem platību maksājumu pieteikumu aizpildīšanā un iesniegšanā elektroniski. ES maksājumiem jāpiesakās līdz 23. maijam.
Jau šajā nedēļas nogalē gaidāma lielā Stādu parāde Siguldā, kurā pulcēsies aizrautīgākie stādu īpašnieki un tirgotāji teju no visas Latvijas un arī kaimiņvalstīm. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) apkopojis ieteikumus par to, kur vēl iegādājami stādi un kam jāpievērš uzmanība, izvēloties konkrēto pirkšanas vietu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sagatavojis “Zālāju rokasgrāmatu”, kuras elektroniskā versija jau ir pieejama lasītājiem. Grāmatu sagatavojis autoru kolektīvs: Anita Anševica, Jānis Kažotnieks un Inese Magdalenoka.
Neraugoties uz mainīgajiem un vēsajiem laika apstākļiem, pirmie sējas darbi notiek visā Latvijā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu apkopotā informācija.
Atbildēt uz jautājumu, kā ierindas pircējam noteikt, vai kārotais augs ir vesels, ir teju neiespējami, tomēr pastāv vairākas pazīmes, kas var palīdzēt izvēlēties veselus un dzīvotspējīgus stādus, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kā arī Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti.
Daudzgadīgo zālāju atjaunošana un uzturēšana ir pats galvenais nosacījums kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguvei. Ja saimniecībā esošās zālāju platības nenodrošina vajadzīgo rupjās lopbarības apjomu, ir jādomā par iepriekš pieļautajām kļūdām: izvēlētais maisījums neatbilst augsnes apstākļiem; zālājs ir novecojis, – tajā vairs nav vērtīgo stiebrzāļu un tauriņziežu sugu, tas vairāk līdzinās dabiskajam zālājam; zālājs nav uzturēts un apsaimniekots atbilstoši kultūraugu prasībām pēc barības vielām, vai arī izvēlētā ganību slodze ir bijusi par lielu vai mazu utt.
Krāšņs iepakojums, apraksts un šķirnes nosaukums svešvalodā, neproporcionāla vainaga un poda proporcija, – tās ir tikai dažas pazīmes, pēc kurām iespējams noteikt, vai kārotais augs ir vietējas vai ārvalstu izcelsmes, norāda LLKC un Latvijas Stādu audzētāju biedrības eksperti.
Valsts augu aizsardzības dienests atgādina, ka, lietojot mēslošanas līdzekļus, jāatceras turpmākie nosacījumi.
