Augkopība

Atkal kārtējais gads steidz strauji finišēt, un katrs steidz savās gaitās, lai ar prieku sagaidītu Ziemassvētkus un Jauno gadu. Mazliet ieslīgstot pārdomās par to, ko “Lauku Lapas” lasītāji vēlētos lasīt šī gada pēdējā numurā, iedomājos, lūk, par ko. Cilvēki meklē vienmēr kaut ko jaunu un varbūt mazliet neparastu.

Tā kā arī šogad ir pabūts ārpus Latvijas un daudz kas redzēts, mazliet paskatīsimies, kādas ir problēmas augļu dārzos kopumā pašlaik un kā tās varētu tikt risinātas tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, varbūt mazliet vēlāk.

Kopskaitā astoņi uzņēmumi uzsākuši darbu pie Eiropas Inovāciju partnerības apstiprināta projekta “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai”.

Pieaug kviešu ražība un platības

Latvijā pēdējos gados paplašinājušās bioloģisko graudaugu platības. To veicinājis arvien pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiski izaudzētas augkopības produkcijas, jo arvien vairāk cilvēku domā par vidi, kurā dzīvo, un par veselīgu pārtiku. Bioloģiskajā graudkopībā ļoti būtiska nozīme ir pareizai augu maiņai. Tā kalpo gan augsnes auglības uzturēšanai un palielināšanai, gan kaitēkļu, slimību un nezāļu radīto kaitējumu novēršanai.

Ne vien vasara šogad bijusi netipiski karsta un gara. Arī ziema solās ierasties vismaz mēnesi agrāk, un tas rada zināmas bažas par dārzu pārziemošanu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils norāda, – kamēr laiks ir sauss, vēl ir iespēja nodrošināt dārzam sekmīgai pārziemošanai nepieciešamo.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Tukuma novada Slampes pagasta zemnieku saimniecību ”Liepkalni”, Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju šogad ierīkoja demonstrējumu “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos”.

Ar domām par stipru valsti un pārtikušiem cilvēkiem tajā. Ar vēlmi pēc apdzīvotiem laukiem, kas nodrošinātu visu Latviju ar spēcinošām pamatvērtībām, šogad svinam Latvijas simtgadi.

Kārlis Ulmanis reiz sacīja: “Lai mūsu valsts būtu stipra, mums katram pašam jābūt stipram.”

Mums tiešām katram pašam jābūt stipram savā darbā, zemnieku saimniecībā, fermā, uz lauka, bet galvenais – ģimenē!

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra  numurs. Tajā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sveic lasītājus valsts simtgadē, uzsverot: “Ikvienam jādomā, kā būvēt skaistu un spēcīgu nākotnes Latviju. Aicinu nepieļaut dažāda veida savstarpēju šķelšanos, bet vairāk domāt un meklēt iespējas kopīgam darbam valsts labā.”

Iepriekšējā reizē apskatījām gan pozitīvo, gan negatīvo, ko dod tradicionālā augsnes apstrāde rudenī – aršana. Augsnes aršanai pastāv tādas alternatīvas kā atstāšana rugainē, aršana ik pēc noteikta gada intervāla augmaiņā, aršana pavasarī. Šajā gadījumā vairāk apskatīsim, manuprāt, vienu no sakarīgākajiem risinājumiem – starpkultūru audzēšanu. Skeptiķu netrūkst pat speciālistu vidū, taču pārliecība, kas gūta pēdējos trijos gados, liek paust viedokli par starpkultūrām.