Kas ir ozolu akūtā kalšana?
Inficētie ozoli nokalst un aiziet bojā apmēram trīs līdz piecu gadu laikā no simptomu parādīšanās brīža. Tomēr pastāv iespēja, ka inficētais ozols var atveseļoties. Šo slimību ierosina zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas, visbiežāk –Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii.
21. martā ik gadu kopš 2012. gada tiek atzīmēta Starptautiskā meža diena, lai pievērstu uzmanību meža nozīmei cilvēku dzīvē, to nozīmīgo lomu vides ilgtspējības saglabāšanā un pārtikas nodrošināšanā.
Ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir karsts diskusiju punkts visās valstīs, kā labāk apsaimniekot mežu pašreizējo un nākamo paaudžu labā.
2018. gada galvenā tēma: Meži un pilsētas – lai pievērstu uzmanību mežu un koku nozīmei pilsētu dzīvē.
Līdz ar pavasara iestāšanos aktīvi sākas meža stādīšanas darbi. Daži padomi, ko derētu atcerēties.
Pērkot stādus meža kokaudzētavās:
Valdība ir akceptējusi grozījumus MK noteikumos Nr. 455 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai”.
Aicinām meža īpašniekus izmantot iespēju saņemt papildus 5 punktus, kas uzlabos izredzes saņemt ES atbalstu meža apsaimniekošanai.
Valdība otrdien, 6. martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības noteikumos. Grozījumi ievieš izņēmumu koksnes izvešanai arī pēc noteiktā putnu ligzdošanas saudzēšanas laika sākuma.
No 2018. gada 1. marta līdz 5. aprīlim var pieteikties atbalsta saņemšanai mežu kopšanai apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai". Šī būs jau piektā projektu pieņemšanas kārta, tās kopējais publiskais finansējums ir 2,015 miljoni eiro.
Valdība ir akceptējusi grozījumus MK noteikumos Nr. 455 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai”.
Pagājušā gadā līdz decembra sākumam meža un zemes īpašniekiem bija iespēja iesniegt projektus ES atbalstam: meža ieaudzēšanai, ieaugušas mežaudzes papildināšanai, ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai, jaunaudžu retināšanai, jaunaudžu retināšanai ar atzarošanu, neproduktīvu mežaudžu nomaiņai, baltalkšņu audžu nomaiņai. Ceturtajā un piektajā kārtā tika iesniegti 3050 projektu pieteikumi.
Jāpārliecinās, vai projekts apstiprināts
Ir noteiktas izmaiņas meliorācijas sistēmu projektēšanā un izbūvē. Tāpēc vēlamies zemniekiem atgādināt to, ka zemes platībās, kurās ir ierīkotas nosusināšanas sistēmas, tās lielākoties būvētas pagājušā gadsimta 70. un vēlākajos gados, un neatbilst mūsdienu prasībām.
Toreiz nosusināšanas sistēmu galvenais uzdevums bija garantēt ātrāku ūdens aizvadīšanu pavasaros, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt lauku darbus, izmantojot smago tehniku. Šķiet, ka šāds pamatprincips būtu vēlams arī pašreizējos apstākļos.
