Šis, 2018. gads, ir pēdējais gads, kad veselības aprūpes pakalpojumi visiem iedzīvotājiem tiek sniegti, nešķirojot, vai cilvēks maksā sociālās iemaksas (VSAOI) vai nē. Sākot ar 2019. gadu, notiks būtiskas izmaiņas veselības aprūpē. Par tām plašāk var uzzināt jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Gatavojoties diskusijām par ES lauku attīstības politikas nākotni, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla Sekretariātu aktuālāko Eiropas Komisijas piedāvājumu un kā tas ietekmēs mūsu lauku attīstības politiku sabiedrībai skaidrojusi reģionālajos semināros, kā arī noskaidrojusi lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni, veicot elektronisku anketēšanu no 6. jūnija līdz 10. jūlijam.
Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.
Jūlijā pienācis laiks, kad jāsniedz pašnodarbinātā atskaite par otro ceturksni. Vai un kas ir izmainījies laika posmā pēc pirmā ceturkšņa atskaites iesniegšanas?
“Lauku Lapas” marta numurā rakstīju par to, kā pašnodarbinātajiem ir jāaprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Šoreiz pievērsīšos tikai tam, kas ir mainījies vai kļuvis skaidrāks.
Precizējums lauksaimniekiem
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūnija numurs. Tajā par Eiropas Komisijas budžeta priekšlikumiem ES Kopējai lauksaimniecības politikai 2021.-2017. gadam, kam paredzēti 365 miljardi eiro, kā arī aicinājums lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem līdz 10. jūlijam piedalīties Valsts Lauku tīkla Sekretariāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju sagatavotajā aptaujā par EK piedāvājumu.
Līdz ar nodokļu reformu 2018. gads ir atnesis sev līdzi vēl kādu pārsteigumu pašnodarbinātajiem, kuru tā uzreiz nevarēja pamanīt līdz brīdim, kad kādam nācās ar to saskarties praksē. Tas skar pašnodarbinātā slimošanu, kā arī citus gadījumus, par kuriem izsniedz tā saucamo darbnespējas B lapu.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurs. Tajā paziņojam, ka no maija visus darbu sāks “Pļaušanas serviss”, un zāles paraugi reizi nedēļā tiks ņemti visā Latvijā un rezultāti apkopoti mūsu mājaslapā.
No LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” pārpublicējam žurnālistes Ivetas Tomsones aktuālo interviju ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju Elitu Bengu par Lauku attīstības plāna finansējuma izlietojumu laukos.
Prātus šobrīd vairāk nodarbina jaunā nodokļu reforma, bet attiecībā uz 2017. gada ienākuma deklarācijas sagatavošanu tā vēl neattiecas. Tāpat kā pagājušogad, sākot ar 1. martu un beidzot ar 1. jūniju, jāiesniedz gada ienākuma deklarācija vēl saskaņā ar “veco” kārtību.
Deklarācija minētajā termiņā obligāti jāiesniedz fiziskām personām, kas:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurs. Tajā nosaucam LLKC rīkotā konkursa “Laukiem būt!” 2018. gada uzvarētājus un īsumā iepazīstinām ar jauniešu biznesa idejām, kuru īstenošanai tika piešķirtas naudas balvas.
LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības konsultante Anda Skadiņa sagatavojusi komentāru par vairākiem jautājumiem nodokļu jomā, kurus ne visi izprot pareizi, kā arī tiek skaidrota sezonas laukstrādnieka nodokļa būtība.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par 2017. taksācijas gadu ir piemērojami šādi rādītāji:
1. Taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.4. panta pirmās daļas piemērošanas vajadzībām):
1.1. Eiro 2,64%;
1.2. Ārvalstu valūtās 7,3%.
Likmju noteikšanai izmantojama Latvijas Bankas publicētā informācija
