Tāpat kā vairākus citus nodokļus, arī PVN no 2018. gada sākuma skars vairākas izmaiņas. Apskatīsim būtiskākās, kas jau ir pieņemtas.
Samazināts reģistrācijas slieksnis. Sākot no 2018. gada 1. janvāra, par PVN maksātāju drīkstēs nereģistrēties, ja apliekamo darījumu summa iepriekšējos 12 mēnešos nav pārsniegusi 40 000 eiro (šobrīd tie ir 50 000 eiro).
Pagaidām nevar droši zināt, kas sagaida pašnodarbinātos no 2018. gada, jo raksta tapšanas laikā nav apstiprināti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Tāpat, kā jau vēsture liecina, līdz 2017. gada beigām viss vēl var mainīties. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu tikai tos jaunumus, kas šobrīd ir zināmi, ar piebildi – tie arī var mainīties. It sevišķi, ja pašnodarbinātie sapratīs situāciju un nolems kaut kā kopīgi izteikt savu viedokli.
Jebkuram, kuram savlaicīgi nenomaksātu nodokļu parādu dēļ ir radušās nokavējuma naudas un soda naudas, ir vienreizēja iespēja iegūt atbrīvojumu no tām, tikai iesniegumu šādam atbalstam jāpaspēj uzrakstīt un iesniegt trīs mēnešu laikā no 2017. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. Laika nav daudz, tādēļ jāpasteidzas.
Jebkura persona – gan juridiska, gan fiziska, kura ir reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ir tiesīga atgūt PVN zaudētu parādu gadījumā. Šobrīd tas ir aktuāli daudziem lauksaimniekiem, kuri cietuši zaudējumus pavisam nesen, 2017. gada 7. jūlijā, likvidētās LPPKS “Trikāta KS” dēļ.
Visiem, kuri vēlas atgūt PVN par zaudēto parādu, vajadzētu izlasīt PVN likuma 105. pantu. Šajā pantā ir doti kritēriji, kuriem izpildoties, ir tiesības atgūt PVN, veicot attiecīgas korekcijas PVN deklarācijā.
Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) interneta vietnē ir publicēta informācija, ka 2017. gada 4. septembrī tiks uzsāktas tematiskās pārbaudes augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 29. augustā izsludināto ārkārtējo situāciju, Zemkopības ministrija (ZM) organizē spēcīgajās lietavās un plūdos pilnībā iznīcināto lauksaimniecības platību apsekošanu Latgalē un Vidzemē. Paredzēts, ka 4.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 29. augustā izsludināto ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis izstrādāt moduli Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), kurā LAD klienti varēs iesniegt pieteikumus par faktiski nodarītajiem zaudējumiem atbilstoši 2017. gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Iesniegt pieteikumus EPS varēs līdz 2017. gada 1. oktobrim. LAD informēs par iesniegumu pieņemšanas sākumu. Par kompensāciju apjomu, kas tiks piešķirts lauksaimniekiem, lems Zemkopības ministrija.
Šī gada 16. augustā stājušās spēkā būtiskas izmaiņas Darba likumā. Tās skars gan darbinieku, gan darba devēju pienākumus un tiesības.
Īsumā par izmaiņām:
Jau kopš 2014. gada pastāv sezonas laukstrādnieku nodoklis. Tas piemērojams periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim saimniecībās, kas nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Lai nerastos vilinājums laukos visus darba ņēmējus noformēt kā šī nodokļa maksātājus, ir vēl viens ierobežojums – nodokli piemēro par darbu līdz 65 dienām sezonā. Nodokļa likme ir 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Uzņēmumi, kuri reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, ir tiesīgi pirms budžetā maksājamās PVN summas par savām pārdotajām precēm vai pakalpojumiem atskaitīt piegādātājiem samaksāto PVN jeb priekšnodokli, tātad maksāt mazāk valsts budžetam.
Ņemot vērā to, ka PVN uzskaite var būt divu veidu – viena pēc dokumentu datuma (“parastā metode”), otra pēc samaksas datuma (tā saucamā “kases metode”, kuru, iespējams, reti izmanto), lai nerastos pārpratumi, turpmāk rakstītais attiecas uz “parasto metodi”.
