LLKC, Ozolniekos, tiks rīkotas mācības apliecības pagarināšanai 2. klases augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietotājiem.
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolnieki.
Mācību norises laiks: 27. februāris, plkst. 9.
Mācību tēmas:
LLKC, Ozolniekos, tiks rīkotas mācības apliecības pagarināšanai 2. klases augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietotājiem.
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolnieki.
Mācību norises laiks: 27. februāris, plkst. 9.
Mācību tēmas:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē mācības apliecības iegūšanai augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas operatoriem – traktoristiem, personām, kuras izsmidzina augu aizsardzības līdzekļus.
Apmācību struktūra: noklausoties vienas dienas lekcijas un nokārtojot rakstisku testu, tiek saņemta apliecība.
Mācību norises vieta: LLKC, Ozolnieki, Rīgas iela 34.
Mācību norises laiks: 19. februārī plkst. 10.
Galvenās apmācību tēmas:
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē mācības apliecības iegūšanai augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas operatoriem – traktoristiem, personām, kuras izsmidzina augu aizsardzības līdzekļus.
Apmācību struktūra: noklausoties vienas dienas lekcijas un nokārtojot rakstisku testu, tiek saņemta apliecība.
Mācību norises vieta: LLKC, Ozolnieki, Rīgas iela 34.
Mācību norises laiks: 19. februārī plkst. 10.
Galvenās apmācību tēmas:
LLKC, Ozolniekos tiks rīkotas mācības apliecības pagarināšanai 2. klases augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolnieki,
Mācību norises laiks: 23. janvāris, plkst. 9.
Mācību tēmas:
LLKC, Ozolniekos tiks rīkotas mācības apliecības pagarināšanai 2. klases augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem.
Mācību norises vieta: LLKC, Rīgas ielā 34, Ozolnieki,
Mācību norises laiks: 23. janvāris, plkst. 9.
Mācību tēmas:
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” janvāra numurs. Tajā varat lasīt LLKC apgāda vadītājas Ivetas Tomsones interviju ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par iepriekšējā gada vērtējumu un šāgada svarīgākajiem notikumiem, atzīstot, ka darbs pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada noteikti būs viens no faktoriem, kas ietekmēs lauksaimnieku ikdienu.
(Turpinājums, sākumu skat. “Lauku Lapas” 2017. gada decembra numurā) vai ŠEIT
Programmas Erasmus ietvaros 2017. gada augusta beigās man bija lieliska iespēja iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību Norvēģijā, dodoties 600 km uz ziemeļiem no Oslo, uz Tingvolu starp Alesundu un Tronheimu.
Augsnes auglība ir tieši atkarīga no humusvielu satura,– visauglīgākās augsnes stepju melnzemju zonās satur 10% humusvielu, kamēr Latvijas augsnēs to saturs ir tikai 1,5–2%. Tāpēc humusvielu lietošana Latvijas zemkopībā ir aktuāla.
Humusvielas – humīnskābes un fulvoskābes–rodas organisko atlieku sadalīšanās jeb humifikācijas procesā. Tieši pateicoties humifikācijas procesiem, uz sauszemes ir iespējama dzīvība, jo humusvielas atrodas augu barības ķēdes pamatā.
Par aizvadīto gadu lauksaimniecībā un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra šāgada darbiem saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
– Kā vērtējat lauksaimniecību kopumā 2017. gadā? Vai lauksaimnieki iemācījušies tik galā gan ar ekonomiskajiem, gan klimatiskajiem satricinājumiem?
