Pakalpojumi

No 7.aprīļa lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) aizpildot Vienoto iesniegumu.

24. maijs (22. maijs sestdiena) ir termiņš, līdz kuram jāpiesakās platību maksājumiem, bet 15. jūnijs – termiņš, līdz kuram var pieteikties platību maksājumiem ar atbalsta apjoma samazinājumu 1% apmērā par katru nokavēto darba dienu, kā arī veikt labojumus un precizējumus iesniegumā.

Lai uzlabotu konsultāciju pakalpojuma kvalitāti, projekta “Lauku konsultāciju uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas saistīta ar precīzu zināšanu apguvi” (RAMONES-PL) ietvaros, lauksaimnieki aicināti izteikt viedokli par to, kas šajā pakalpojumā viņiem būtu visnepieciešamākais. 

Aptauja pieejama : https://forms.gle/KSZd6xxXstXYMrnU8

Attīstības finanšu institūcijas “Altum” reģionālo centru informācija liecina, ka aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem zemniekiem rudenī vajadzīgs gan, lai norēķinātos par degvielu, iepirktu lopbarību, sēklas, minerālmēslus, ķimikālijas un kaļķošanas līdzekļus, gan arī tehnikas remonta izmaksām. Ja nav saņemta apmaksa par pārdoto šī gada ražu, nauda gada otrajā pusē nepieciešama arī ziemāju sējai.

Ar domām par stipru valsti un pārtikušiem cilvēkiem tajā. Ar vēlmi pēc apdzīvotiem laukiem, kas nodrošinātu visu Latviju ar spēcinošām pamatvērtībām, šogad svinam Latvijas simtgadi.

Kārlis Ulmanis reiz sacīja: “Lai mūsu valsts būtu stipra, mums katram pašam jābūt stipram.”

Mums tiešām katram pašam jābūt stipram savā darbā, zemnieku saimniecībā, fermā, uz lauka, bet galvenais – ģimenē!

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra  numurs. Tajā LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sveic lasītājus valsts simtgadē, uzsverot: “Ikvienam jādomā, kā būvēt skaistu un spēcīgu nākotnes Latviju. Aicinu nepieļaut dažāda veida savstarpēju šķelšanos, bet vairāk domāt un meklēt iespējas kopīgam darbam valsts labā.”

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no  veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.

LLKC Inženiertehniskā nodaļa izstrādājusi koka pārsegumu un koka spāru dimensiju aprēķinu. Tas pieejams elektroniskā formātā un veidots ar mērķi, lai varētu aprēķināt nepieciešamo zāģmateriālu dimensijas koka konstrukcijas pārsegumos un jumtos.

Katrs cilvēks, kurš kaut nedaudz orientējas būvniecības darbos un darbā ar Microsof Office lietotni Excel, var noskaidrot nepieciešamo kokmateriālu dimensijas attiecīgajai konstrukcijai. Aprēķinā ir veikta datu apstrādes automatizācija, respektīvi, ievadot vēlamos datus, tiek veikts aprēķins.

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda un Zemkopības ministrijas atbalstu Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls izdod Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatu „Latvijas Zivsaimniecība 2017”.

Šis ir gadagrāmatas izdošanas 21. gads, un tā jau tradicionāli ir kļuvusi par ceļvedi zivsaimniecības nozares aktuālajos jautājumos. Grāmatas tirāža – 1000 eksemplāru – tiks izplatīta bez maksas zivsaimniecības nozares iestādēm, dienestiem, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem – zvejas, zivju produktu apstrādes, zivkopības privātajām kompānijām utt., kā arī bibliotēkām.

Kondensāta mitrums ēkās ir viens no aktuālākajiem tematiem, kas pastāv un pastāvēs vēl ilgu laiku saistībā ar ēku būvniecību un ekspluatāciju. Problēma ir pietiekami sarežģīta gan no siltumtehniskā, gan mitrumtehniskā viedokļa, protams, arī tīri praktiskā būvniecības viedokļa. Šajā aspektā nepilnīgu zināšanu dēļ tiek pieļautas rupjas kļūdas ēku celtniecības procesā, kā arī pašā projektēšanas stadijā.

Izsenis viens no plašāk apspriestajiem tematiem būvniecībā ir bijusi ēku siltināšana. Lielākoties siltināšanas sistēmas veida izvēles aspekts ir materiālu un darba izmaksas nevis potenciālais ieguvums ilgtermiņā.